samantta | 18:31 - greene king brewery Šodien bija lieliska diena - devāmies uz Bury St. Edmunds, tūrē uz alus darītavu "Greene King Brewery", protams, Kristofera ideja. Tā kā neesmu nekāda lielā alus dzērāja, neko no tiem tāpat nesaprotu, tad īpaši šo dienu negaidīju, tikai priecājos, ka iziesim kaut kur no mājas. Bet cik ļoti es kļūdījos - tās bija lieliskas divarpus stundas, jo mūsu tūres vadītāja bija vienkārši satriecoša, stāstīja visu tik interesanti, turklāt jebkas, kas saistīts ar vēsturiskiem notikumiem, liek manām acīm mirdzēt. Alus darītava pastāv jau no 19. gadsimta, tikai laika gaitā ievērojami paplašinājusies. Nedēļas laikā tiek uzražotas 3,5 miljons pintes alus! Arī pati galvenā ēka bija vienkārši satriecoša vēstures liecība - celta 1930. gadā, turklāt pamatā sienas (iekšsienas) ir no marmora (no Itālijas vesta). Un kādas smaržas. Katrā stāvā bija pavisam cita smarža un temperatūra, atkarībā no procesiem kas tur notiek. Vienā brīdī skumji novilku, ka žēl, ka nav iespējams noķert smaržu burciņā un aiznest mājās. Un pašās beigās pats labākais - alus garšošana. Dabūjām nogaršot 7 dažādas glāzes alus, sākot no pavisam mazgrādīgiem, līdz krietni stiprākiem, tumši brūniem aliem, kas tiek brūvēti dedzināta koka mucās divus gadus. (Koks, no kura taisītas mucas, pirms tam ir divus gadus apstrādāts ar alkoholu, iedmājaties?). Un tavu brīnumu, izrādās, ka man garšo tieši tie stiprie ali, bet es vienmēr biju pārliecināta, ka tā ir briesmīga džindža, kuru dzer tie, kam žēl naudu, bet gribās ātri un nesmuki piedzerties. Kādā tumsonībā esmu dzīvojusi. Kristoferam gan nepaveicās kā šoferim, toties es iztenterēju saules gaismā manāmi sareibusi, žagodamās, un, mēģinot pārlaimīgi viņu nobučot, kādas piecas reizes aizšāvu garām mutei, palēcos un nožāvos. Priecīgajām alus izklaidēm sekoja sātīgs sunday roast vietējā krogā un ekskursijas pa skaisto pilsētu - dabūju pamielot acis uz vienu no vecākajām katedrālēm Anglijā, bet, ar lielu vilšanos jāsaka, ka neizdevās ieraudzīt Mary Tudor, King Henry V's sister, Queen of France apglabāšanas vietu. Mī un žē. Lai vai kā, lieliska diena - esmu pārgurusi atgriezusies mājās ar pudeli vietējā sidra un īpaši garšīgām sinepēm, kuras nav tāds krēmīgs draņķis kā veikalā, bet kraukšķīgi sinepju graudiņi iekš alus (debesu ēdiens, ēdu ar karotēm no burkas, cerams, neaiziešu pie Dieviem ar gastrītu).
skats no darītavas jumta uz pilsētu un katedrālēm. protams, tieši kad bijām augšā, sākās krusa, bitīt matos!
visi procesi notiekās +/- oriģinālajās mašīnās (labi, varbūt ne koka mučelēs no 19. gs, bet nu no 20 gs. sākuma gan)
telpa, kur notiek fermentācija - tur ieejot, jau dievišķīga smarža, kas gāž no kājām!
lieliskais krogs, kur ēdām pusdienas - man tā patīk angļu krogu izkārtnes!
Pēdējā laikā bieži staigājos pa vēsturiskām vietām, un gandrīz čurāju biksēs no sajūsmas, bet pārējie nesaprot ko es tur saskatu. Bet pasakiet, lūdzu, kā gan, stāvot šitādā gaitenī kā filmās, automātiski nesāc domāt par tiem cilvēkiem, kas tur staigājuši simtiem gadiem atpakaļ???
|