Janvāris 3., 2012
samantta | 11:20 Ak Jēziņ, ja visa tā situācija nebūtu bijusi tik absurda, es pilnā kaklā smietos. Tomēr pieteicos pie ārsta, ar domu lai paskatās, ka tikai tur nav kaut kas man ar to aci nogājis greizi un saasinājies. Cik nu zinu, cik papētīju internetā, tur vispār nav ne šaubu, ka tas ir miežagrauds, kas nav arī nekāds retums Anglijā. Tad nu aizeju, tieku pie tā paša ārsta, kas bija pagājušoreiz (28.12.). Bija jau joki, kad pirmajā reizē viņam rādīju acī dzelteno galiņu, bet viņš neko neredzēja, teica, ka viss kārtībā. Tagad ienācu un jau pa gabalu bļāvu - helllooo, i'm back! Iepilināja man acī kaut kādu šķidrumu, kas, cik sapratu, atkrāso aci (??) un tad tumsā ar UV lampu pētīja vai man kaut kur nav kādi skrāpējumi, kur varētu būt infekcija. Tad veselu mūžību skatījās uz manu strutu bumbuli un šausminājās, ka neko tādu dzīvē neesot redzējis. Beigu beigās izlēma, ka pats nespēj tikt galā, piezvanīja uz galveno slimnīcu un uztaisīja man appointmentu rīt acu klīnikā. Palūdzu lai viņš man izraksta darbam sick note un tad nu gan iekšēji locījos, kad viņš ap datoru ņēmās. Kā var mūsdienās pieņemt darbā cilvēku, kas nemāk īsti ar datoru rīkoties, ja visas sistēmas ir datorizētas? Pusstundu skatījos kā viņš Wordā raksta, dzēš, kopē, griež, lai uzrakstītu man vienu mazītiņu vēstulīti. Un pašās beigās, bonusā, viņam bija jāmeklē vārdnīcā kā saucas mana diagnoze, lai varētu to ierakstīt manā darba lapiņā. Pa gabalu smirdēja pēc tāda neprofesionālisma, ka bail. Bet nu es neko, viņš atkausēja manu cinismu, uzteicot cik man lieliska angļu valoda. Tā kā man patīk, ka man paglauda galviņu, tad pat uzsmaidīju viņam un aizmirsu visas nebūšanas. Tagad man ir dota vesela brīva nedēļa no darba, bet nekā priecīga tur nav, neviens man par to nemaksās.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |