Decembris 6., 2011
samantta | 16:04 Vakar, pirms miedziņa, ātri pāršķirstīju pēdējo bibliotēkā paņemto grāmatu "Architects Now", kurā apkopoti mūsdienu interesantākie, innovatīvākie un zināmākie arhitekti. Tā kā bija pēdējais laiks doties pie miera, neko daudz nelasīju, bet intereses pēc fiksi izbūros cauri visiem arhitektu vārdiem un fotoattēliem, jo man vienmēr ir interesanti palūkoties uz šiem cilvēkiem vizuāli. Meklēt viņos kaut ko īpašu, kas izceltu viņus no pārējo profesiju pārstāvjiem, kaut ko savu un neatkārtojamu. Bet beigās bija lielais izbrīns ne par bildēm, bet par to, ka no kādiem 50 arhitektiem (un to apvienībām) tikai 4 bija sievietes, kuras darbojas pašas par sevi, un varbūt vēl kādas 4, kuras darbojās kopā ar vīrieškārtas pārstāvi. Visi pārējie tikai vīrieši. Un tas lika tā aizdomāties, vai tas tapēc, ka sievietēm vienkārši nav tik ļoti iekšā kā vīriešiem, šajā, tomēr diezgan vīrišķīgajā profesijā, vai arī arhitektūra kā profesija ir tāda, ka sievietēm jācīnas ar dzimumu stereotipiem, un ir ļoti grūti izsisties?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |