|
Maijs 19., 2015
 | 07:09
To, kā viss tas vegānisms man vienu brīdi piegriezās tik tālu, ka vienu dienu uztaisīju lielu gaļas pīrāgu ar ļoti, ļoti daudz siera, es nemaz tagad nestāstīšu (lai gan vispār tas bija stresains periods darbā, kas mani padarīja dusmīgu un pārpilnu ar veselības problēmām, un gaļas pīrāgs nemaz nelika man justies tik labi beigu beigās, tāpēc esmu atpakaļ pie dārzeņiem).
Bet visā šajā ceļojumā uz dabīgākām lietām/mazāk ķimikālijām manā dzīvē esmu attapusies pie šķēršļa - dabīgie dezodoranti. Vai kāds/kāda šeit lieto? Es, tātad, visa tāda priecīga ieskrēju dabīgajā bodītē, nopirku skaistu minerālu dezodorantu, kurš tīkami smaržoja pēc rozēm, lai saprastu mūžveco patiesību - tas nav nekāds antiperspirants - t.i. nekādas poras nebloķē, tapēc sēžu visa tāda dabīga un svīstu. Smaržoju pēc rozēm, bet svīstu. Ne jau 24/7, bet stresa brīžos, smacīgās telpās, skrienot no punkta A līdz punktam B. Un it kā tam tā jābūt, bet laikam es esmu tomēr visa tāda moderna, bet es negribu svīst. Vai vispār ir kāds dabīgs dezodorants, kurš kaut kā novērš svīšanu, vai arī man tagad ir jāizvēlās, sēdēt slapjām padusēm neērtos brīžos, vai turpināt bloķēt savas poras visu dzīvi? Jūtos ļ. nelaimīga.
|
| 21:45
Vispār man ar to dabīgo dzīvesveidu kaut kā neiet. Ne es te dezodorantu varu atrast, ne arī mani mati negrib sadarboties. 3 gadus nostaigāju blonda, beidzot izlēmu matiem dot atpūtu un ataudzēt dabīgo krāsu, bet še tev. Jo tālāk man tā dabīgā krāsa aug, jo neglītāk un neizteiksmīgāk es izskatos. Paldies māte daba par šiem peļu pelēkajiem matiem, kas liek man izskatīties par 5 gadiem vecākai, daudz nogurušākai un bālākai nekā es esmu! Jau vēcinu balto karodziņu!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |