|
Aprīlis 20., 2013
 | 10:35
Tik lielisks rīts - nekāda darba, piecēlos 8, apēdu mazu bļodiņu musli, uzsēdos uz riteņa, aizminos uz Ītonas parku, lai pirmo reizi piedalītos "park run". Šitāds pasākums notiek visās Anglijas lielākajās pilsētās - katru sestdienu, 9 no rīta cilvēki skrien 5 kilometrus. Nekādu vecuma vai fitnesa ierobežojumu - skrien bērni, atlēti, vecīši, sievietes ar bērnu ratiņiem, jebkurš, ka tikai ir gribēšana.
Šis man bija labs treniņš, jo ir pavisam savādāk skriet ar baru cilvēku, nekā pašam savā nodabā ar mūziku. Man, ar manu sacensību garu, uzsitās tāds adrenalīns, īpaši sākumā, kad kādi pārsimts cilvēki sāk skriet vienā barā, mīcoties viens otram pa kājām, elšot un pūšot. Ir tādi, kas uzreiz izraujas, un man gribējās būt vienai no viņiem, tapēc bija ļoti ar sevi jācīnās, jo zināju, ka ja iztērēšu visus spēkus sākumā, nebūs labi. Beigu beigās, visu distanci noturējos ar skrējējiem, kas bija priekšgalā, tādiem, kas skrēja jau 50to vai 100to skrējienu (tie dabū t-kreklus), bet pie paša finiša daudzi izrāvās, bet es jau miru nost. Gan jau, ka būšu kādā 70. vietā, hehe, rezultāti būs vakarā.
Lai vai kā, tagad dzeru kafiju, ēdu banānu šķēlītes ar zemesriekstu sviestu un jūtos kā laimīgs zaķītis.
Te arī fiksā bilde no mana sūdīgā telefona (mans kontrakts beidzas pēc mazāk kā mēneša, un es sūtīšu savu Blackberry trīs mājas tālāk, nekad vairs!)
|
 | 15:52
Nevaru noticēt - savā pirmajā skrējienā finišēju 10tā no sievietēm, turklāt tās, kas bija ātrākas par mani, visas ir no skriešanas klubiem ar stāžu. 24 minūtes, mans jaunais rekords.
|
|
|
|