|
Aprīlis 1., 2013
 | 16:10
Angļu Lieldienas ir kas briesmīgāks par Ziemassvētkiem, jo Ziemassvētkos vēl tiek ēsts kaut kas līdzīgs normālam ēdienam, tur gaļa, pīrāgi, rosoli utt. Es esmu apēdusi šokolādi kāda pusgada vērtībā un gribu vemt. Nav brīnums, ka manas bikses sāk plīst kājstarpā. Lai vai kā, bija lieliski - man bija olu medības - Karls bija izlicis visādas mīklas un norādes pa visu dzīvokli, un smējās, locīdamies, kā es skraidelēju apkārt, vicinot līmlapiņas savās sakarsušajās rociņās. Nomedīju šokolādes konfektes, pudeli šampanieša (tam nav nekāda sakara ar Lieldienām, bet viņš atcerējās, ka pirms pāris nedēļām es vienu vakaru čīkstēju kā vecas durvis, ka ļoti kārojas šampanieti - viņš ir labākais draugs pasaulē!) un, protams, Lieldienu šokolādes olu (tumšās šokolādes). Es viņam uzcepu Lieldienu kūku (man ļoti patika recepte, jo tā bija kūka bez miltiem, garšoja kā milzīga šokolādes trifele ar krēmu!), izdekorētu ar krāsainām mini oliņām un pūkainiem cālīšiem. Sadzērāmies šampi un vīnu, saēdāmies šokolādi un pavadījām mīlīgu vakaru divatā, bet šodien izstaigājām tirgu, jo bija visādi sabraukuši dīvaiņi ar neparastām lietām - franču sieriem, vācu desiņām, aromātiskām kafijām, beigās nopirkām marokāņu ēdienus pusdienām, un vēl izstaigājām pāris apģērbu veikalus, jo Karls jau trīs mēnešus meklē kaut kādu īpašo vīriešu somu, bet beigu beigās tikai es sev nopirku jaunu, spīdīgu jaciņu ar fantastisku atlaidi, un dabūju izsmieties, jo viņš besījās ārā, ka nekur nevar atrast sev normālus džinsus, jo visi džinsi domāti kaut kādiem bāliem zēniem ar insektu kājiņām (saucās "skinny carrot" piemēram, vienkārši vāks), kamēr viņam ir ritīgi sportistu augšstilbi (tā viņš pats saka, kamēr es skaļi smejos un saucu viņu par "ghetto ass" :D). Vēl aizgāju ciemos pie Elas, izpļāpājos, tagad esmu laimīgi mājās un apsveru domu par skrējienu lai nejustos tik briesmīgi resna un tizla pēc svētku izvirtībām.
|
 | 20:42
Tagad redzu rezultātu visām šokolādēm - man ir seja tā izsitusies, it kā man būtu 15 gadi un briesmīgākā akne pasaulē. Sēžu un gribās raudāt, rīt uz darbu. Ja man vēl bija doma, ka rīt piebeigšu šokolādes kūku, tad nekā - tikai ūdens, dārzeņi, augļi un normāls ēdiens. Kur palikuši tie laiki, kad varēja darīt visu ko gribās, un nekas uz sejas, matiem un ķermeņa nelīda? Ai vecum, tu nenāc viens.
|
|
|
|