|
Marts 13., 2012
 | 21:34
Pirmā jogas nodarbība - sapratu, ka esmu savu ķermeni atstājusi ļoti lielā novārtā ne tikai ar briesmīgo ēdienu, bet arī vispārējo attieksmi, ka pat nevaru normāli muguru iztaisnot dažās pozās. Pašai galīgi kauns sametās. Atklāju, ka ir tādi muskuļi, par kuru eksistenci man nemaz nebija ne jausmas! Pēc pusotras stundas gulēju uz paklājiņa, relaksējos, un piefiksēju, ka esmu tik ļoti atslābusi, ka praktiski nemaz neelpoju, bet ķermenis lieliski funkcionē un domas kaut kur brīvi klaiņo - forša un viegla sajūta.
Bet visā pārējā laikā briesmīgi kāvos ar smiekliem un nepiedienīgām domām - pētīju savu kāju pirkstu nolupušo nagu laku un prātoju no kurienes nāk dažas jocīgas smakas. Kad bija jānoliec galva starp kājām un ļoti jāatslābinās, viss par ko spēju domāt, ka mani vaigi tulīt ņems un ļumīgi nokārsies pāri acīm (goda vārds, tā likās!). Kad bija jāveica balansa vingrinājumi, jutos kā tāda stuba Supermena parodija ar savām izstieptajām rokām, grīļojoties kā nīkulīgs kociņš stiprā vējā. Visam pa virsu Kerija vēl man teica, ka dažreiz cilvēki no visas tās stiepšanās purkšķinot, un tad nedrīkstot smieties, jo tas esot normāli, bet man visu nodarbību nāca ķiķinājamais, un visu laiku gaidīju kad nu kāds atslābs un iepurkšķēs. Un vēl tā Ela vispār nevarēja pusi vingrinājumu izpildīt, un vienkārši ripinājās uz sava paklāja un rādīja man sejas. Bet visā visumā patika, iešu vēl. Mēģināšu būt nopietna, meklēt savu ZEN un nākamreiz pārbaudīt vai nav palikušas baltas paduses no dezodoranta, citādi kauns pa visu ģīmi nodarbības beigās.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |