draugi ir nenovērtējami, kad saprotu, ka varu viņiem uzticēties vienmēr un visur
es tomēr baidos
ne uzticēties, bet uzplīties ar savām domām, pārdzīvojumiem (gan pozitīviem, gan negatīviem)
es tomēr baidos
ne uzticēties, bet uzplīties ar savām domām, pārdzīvojumiem (gan pozitīviem, gan negatīviem)
mani nepamet tā sajūta, ka jābūt pēc iespējas tādai, kas noslogotu minimāli.. nesaprotu sevi
man trūkst to brīžu, kad mēs četras čalojām par puikām, kafejnīcām, stiliem, veikaliem, filmām un mūziku (par to gan vairāk klausījos, ko sakāt jūs)!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}