Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 15., 2018


14:52
Bērns slims, un visi lielie plāni kaķim zem astes. Pēdējās 3-4 dienas&naktis pavadītas lielāko daļu laika turot opiņā guļošu vai neguļošu Katrīnu. Pat tad, kad izdevās neticamā kārtā izslidināt no klēpja blakus sev gultā - nekur prom iet nevarēja - pamodīsies, sāks bļaut un atkal visa klēpja padarīšana no sākuma... Es jau, protams, gribētu teikt, ka ar visu slimo bērnu pamanījos i skriet, i riteņot, i vingrot, i vēl veselīgi paēst. Un vēl kādu skapi iztīrīt. Bet... Diemžēl reālajā dzīvē šīs dienas viekārši eksistēju, ēdod maizītes, makaronus & pelmeņus, un skatoties seriālus. Neko labāku ar bērnu klēpī izdomāt nevarēju (negribēju). Vispār šausmīgs nogurums... Šitik traka slimošana, kad visu laiku vajag mani un tikai mani, un gulēs tikai man klēpī, un periodiskas temperatūras līdz 40 un lielas raudāšanas - nu tā vēl nebija bijis.

Tik žēl... man jau likās, ka beidzot tādā foršā ritmā ieejam ar pusdienu miegiem, kad ejam paskriet, viņa aizmieg, es vēl pēc tam paspēju mājās pavingrot, izdušoties un šo to pa māju padarboties...

Kamēr rakstu, Katrīna revidē virtuves plauktiņu. Izskatās, ka būs atradusi pāris vecas garšvielu kārbiņas, no kā "atbrīvoties", lai nav gluži pa tukšo šis laiks... :D

upd. Par garšvielu trauciņiem Katrīna gan paziņoja "mans", un aizstiepa uz leļļu māju...

(6 jau iepūta | iepūt)


> Go to Top
Sviesta Ciba