|
|
|
Februāris 27., 2009
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) salty | 12:58 - Stāsts par aizdomīgo blondīni
Reiz kādā vēlā vakara stundā kādā lidostā nolaidās lidmašīna. Nolaidās labi, pat 15 min. ātrāk nekā paredzēts. Blondīne aši savāca savas mantiņas un metās ārā no lidmašīnas, jo sagaidītāju zālē kāds viņu, vismaz viņa tā cerēja, gaidīja. Izskrējusi cauri lidostai un dīvainajiem metāla (?) detektoriem, kas tur nesen uzstādīti, blondīne nonāca vietā, kur, kā viņa cerēja, kāds viņu gaidīja. Nespējot saskatīt pazīstamo seju, blondīne ķēra pēc telefona. Jau spieda zvana pogas, kad pēkšņi blondīnes priekšā nostājas gados jauns vīrietis, tīri pieklājīgi saģērbies un, jāatzīst, samērā izskatīgs.
"Es ļoti atvainojos," iesāk nepazīstamais vīrietis.
"No ko tad šim vajag? Vai viņš neredz, ka es zvanu pa telefonu? Tas tak nav pieklājīgi," nodomā blondīne.
Vīrietis nepievērš nekādu uzmanību blondīnes nosodošajam skatienam un pie auss piespiestajam telefonam.
"Vai jūs, lūdzu, varētu... uzrādīt dokumentus?"
"koa???..." nodomā blondīne.
"Valsts policija, inspektors tāds un tāds no turienes un turienes".
Blondīne joprojām stāv paplestu muti un telefonu rokā, domādama, ka derētu paprasīt puiša paša dokumentus.
Gluži kā nolasījis blondīnes domas, vīrietis bāž roku kabatā un izvelk apliecību.
"Valsts policija... Igors tāds un tāds..." lasa blondīne.
"Protams, varu uzrādīt," beidzot blondīne ir atguvusi runas spējas un sniedzas pēc jakas iekškabatā noglabātās pases.
Kur bijis kur ne, klāt pieskrien vēl kāds vīrietis, ne vairs tik izskatīgs un glīti ģērbies kā pirmais. Nu tāds, kā no krievu kriminālajiem seriāliem izkāpis, kailu galvu un "sīvā džeka" izteiksmi sejā. Kaut kas atsauc atmiņā arī Brūču Villisu no tā "Cietā rieksta", kas lidostā norisinājās.
"Labvakar," nopietni nodārdina klātpienākušais cilvēces glābējs un sniedzas pēc blondīnes pases.
Nopietno "we got you" skatienu nomaina vilšanās un sejas muskuļu atspringums.
"Viss kārtībā, paldies," saka viens.
"Atvainojiet, patīkamu vakaru," piemetina otrs, un aiztipina atpakaļ pie režģīša, kuru stutē atlidojušo pasažieru sagaidītāji, lai nepalaistu garām īsto aizdomīgo blondīni.
Tikmēr šī stāsta varone veiklā solī dodas arā no lidostas un beidzot veic plānoto zvanu.
"Kur tu esi?" parasa blondīne.
"Autobusā, tu jau esi atlidojusi? Es arī tūlīt būšu," atbild puisis, kam vajadzēja blondīni sagaidīt.
Blondīne dotas uz autobusa pieturu, sagaida puisi, puisis nopriecājas: "Cik labi, tu es atbraukusi mani sagaidīt!"
"Jā, speciāli to Stokholmas steidzos, lai paspētu uz Tavu autobusu," nobubina blondīne.
Skūpsti un apkampieni, abi sēžas tajā pašā autobusā un dodas pilsētas centra virzienā...
Happy End.
***
Bet, protams, varam arī paspēlēties par tēmu, ja dotā blondīne tomēr būtu bijusi tā aizdomīgā blondīne, ko slepenpolicisti gribēja notvert, bet viņa bija arī pietiekami viltīga, lai apvestu šamos ap stūri ar viltotiem dokumentiem, plastisko operāciju vai vēl kaut kādiem trikiem.
Tātad, piemēram...
Skats no šosejas. Atobuss attālinās no lidostas, blondīnes sejā jaušams viltīgs, pašapmierināts smīns. Priekšā jau redzamas pilsētas gaismas, bet fonā, tā pie horizonta, Holivudas grāvējiem līdzvērtīgs sprādziens. Liesmas kāpj debesīs, pamali izgaismo uguns pūķa svelmainās mēles, latviski krieviskais jeb krieviski latviskais brūču villis un viņa biedrs šoreiz nav spējuši paglābt cilvēci utt..
Nu kaut kā tā...
|
Reply
|
|