|
|
|
Janvāris 17., 2015
07:43
Pa nakti laikam jaunus sirmus matus dabūju. Ap 1:00 bērns izdīca, ka gribot ēst, tad ņēmu barot. Pāris minūtes vēlāk miegs bija kā ar roku atņemts, jo es varētu apzvērēt, ka pus minūtes garumā dzirdēju ieslēgtu trauksmes signālu. Nu, to valstiskā mēroga trauksmi, ko laiku pa laikam testē. Vai nu kaut ko ļoooti līdzīgu. Nu labi, tā bija nepilna minūte, štrunts ar viņu, pat īsti nepaspēju aptvert, kas tā par skaņu. Bet pēc brītiņa klusuma dzirdu tālumā kaut kādus šāvienu trokšņus. Un tā labu brītiņu. Tā nu baroju bērnu, gar žalūzijas malu cenšos ko saskatīt lidostas virzienā un domāju par Doņecku. Protams, viss drīz vien apklusa, bet es vēl stundu nevarēju aizmigt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |