|
|
|
Marts 27., 2007
08:57 - Iz kāda latvju alķīmiķa dienasgrāmatas...
Pusnaktī pievienoju pusspainim melnā eliksīra trīs krūzes siekalu. Lai svētais Lūkass stāv klāt - ko tik pretīgu nebiju daudzījis, arī Mūžīgās Dzīves eliksīru neieguvu. Toties pret rītu mani apmeklēja brīnišķīgi sapņi un līdz pat pusdienlaikam es varēju pareģot.
Ceturtdienas naktī, kas pēc Hermeja Trismegistra rakstiem ir maģiskām prasmēm visderīgākā, iejaucu krūkā melnā dzēriena sauju putekļu no baznīcas zvana. Mūžīgās Dzīves eliksīru neieguvu, bet laiks pagāja brīnišķīgi.
Pilnmēnesī ņēmu azotē melnu, sprāgušu kaķi un gāju sēdēt krustcelēs, kur dzēru melno dzērienu, piekožot maģisku svešzemju augli, ko sauc par apelsīnu. Mazs panākums - pēc otrās krūkas, ap rītausmu, kaķis atdzīvojās un aizskrēja.
No veciem vīriem ostā dzirdēju, par veca vīna brīnumainajām īpašīnām. Sadabūjis vienu stopu, iejocu to ceturtdaļspainī RMB un pacienāju kaimiņu, ielu bruģētāju. Pēc stundas abi sākām brīvi sarunāties arābiski.
Tūlīt pēc rīta mises uzsāku RMB apkvēpināšanas rituālu. Dejoju, skandēju mantras un visu darīju pareizi, diemžēl iztraucēja kaimiņš bruģētājs, kas vēlējās atkārtot iepriekšējās dienas eksperimentu.
Ņēmu trīs krūkas RMB, kurās iejaucu sauju kanēļa. Uzradās četri jauni draugi.
Tukšoju krūzi RMB, dziedot otrādi jautru Līgo dziesmu. Tūlīt pat kaimiņu virēja izmetās plika un skraidīja pa dārzu. Tas nav Mūžīgās Dzīves eliksīrs, bet arī labi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |