sakravāt somiņas un aizceļot. tas arī viss. neko vairāk man nevajag, varat man apsolīt vien tīru un pliku neko, vien ļaujiet kā putnam aizlaisties, vien ne uz dienvidiem, bet gan uz ziemeļu tālāko galu, un ja atriebīgās jūras dzirnnas mani nesamals, tad es jums atsūtīšu pastkarti, bez atpakaļadreses, jo es neatgriezīšos. bet ja nu jūra mani aprīs,ja tā samals manus sapņu spārnus drumslās - neskumstiet, es kļūšu par smiltīm, un jūra mani nesīs tālāk, un varbūt kādreiz mani izskalos jūrmalā, un tur spēlēsies jūsu bērni un mazbērni, un es viņiem teikšu sveiki, un atstāšu kādu ziemeļu putna spalvu. tā būs pastkarte, un jūs zināsiet, ka esmu nonākusi tur, kur vēlos būt.