uzvelciet baltu kreklu un rakstiet jaunībai.
/i.ziedonis/

Mums taču ir tikai viena dzīve. Viena iespēja elpot. Viena iespēja mīlēt. Tas tā, banālāk. To jau redzam, mēs ticam tam, ka mirsim, lai gan ļoti negribas, mēs ticam tam, ka kļūsim veci, tikai neatbildam savam bailēm. Mums taču ir viss, lai attēlotu novecošanu - īpašs dzīvesveids, diētas un vingrojumu kompleksi, atmiņas treniņi, kaudzēm zāļu un kaktu dakteru. Un tad, kad kļūst galīgi slikti, var ķerties pie botoksa, lai izlīdzinātu grumbiņas pierē un lūpu kaktiņos.
Mēs apzināmies jaunības vērtību, un darām visu, lai to nepalaistu prom. Bet putns aizlido, un vai mums jānolemj tam lidojumu beigt ar salauztu spārnu?

Dāvājiet sevi jaunībai. Taureņiem vēderā. Tie nekad vairs nebūs tādi. Tikai retais saglabā mīlestību līdz vecumam. Izleciet ar izpletni, kamēr esat jauni. Dejojat tā, ka kurpēm nokrīt pazoles. Izejiet pilnmēness naktī un kliedziet - izkliedziet visas bailes, sāpes, priekus, mīlestību, visu, kas sakrājies. ļaujiet ienākt kam jaunam.
Uzrakstiet mīlestības vēstuli. Pārkāpiet ātrumu. Nokrāsojiet matus koša tonī. Kāpiet kalnos. Nirstiet ar akvalangu. izgulieties siena kaudzē. Aizbrauciet ceļojumā. Uzdāviniet kādam prieku. Dziediet karoki. Pārkāpiet cilvēces uzstādītās robežas. Pārkāpiet sevi.
Piepildiet savus sapņus.

Ziedojiet sevi jaunībai, bet nemēģiniet paturēt to mūžīgi. Ļaujiet tai aizlidot, bet sirdī glabājiet atmiņas par brīvo putnu ar vieglajiem spārniem.

Un tas nekas, ka jūs vel nespējat iedomāties, kā tas būs, kad būsiet veci. Es arī nespēju, es tikai izlikšos, ka spēju. Izliksimies, ka mums visiem lemts novecot. Sasniedziet savus sapņus, kamēr jums vel nav ģimenes, kamēr jums vēl nav jāatbild par kādu citu. Jo ja tu tagad leksi ar izpletni, un ja tu vel nevienu neesi pieradinājis, pēc tevis skums, ja tu iesi bojā, bet ja tu būs kādu pieradinājis, ja tu par kādu esi atbildīgs, tad tu sagrausi kāda nākotni, nolauzīsi spārnus kādai jaunībai.

Diezin vai to bija domājis ziedonis, rakstot tās rindas.

Bet izleciet ar to izpletni, kamēr esat jauni.
Tas, ko esi izdarījis, tev iemāca ko jaunu.
Tas, ko neesi izmēģinājis sāpēs visu mūžu.


Tāpēc ziedo sevi jaunībai. Tas atmaksāsies.

reizēm man ir tā,
kaut kas mazliet sāp.
jo vienmēr kāds var
mājās šonakt nepārnākt.

un reizēm mazliet šķiet,
ka laika nepietiek.
tukšie peroni dveš pagātnes rētas,
tev bail, tu slēpies aiz pasaku grēdas.

bet reizēm ir tik klusi,
ka sniegpārslu deja par skaļu,
un zvaigznes savādi mirdz,
tuksnešu tukšajos ceļos.

un reizēm tai tuksnesī ir aka,
un reizēm tev kāds ūdeni pasmeļ,
un tad tu brīnies,
un sirds tā neprātīgi sit.

bet cik gan var stāstīt par reizēm?
no dzīves nenoslēpsies.
un es zinu, šonakt ir auksti,
bet tas tikai reizēm ir tā.