Sniega deja

Sniegpārslu pūkainā deja
Mirdzošā vakara vēsmā.
Aiziet, un aizlidot kopā
Pasaules klusajā lejā.

Mirdzošās asaru straumēs
Aizskalot dievu dusmas.
Palikt, celties un nokrist
Pirms saule sadega ēnās.

Un neelpot, neelpot rītā
Kad mākoņu vīles plīst
Un aizmirsties, aizmirsties dejā
Kamēr pasaule neizlīst.

Cik vientuļš kuģis, cik savāds
Ir pasaules mūžīgais mīts
Un ceļš, kaut nostaigāts,
Vēl dziļā miglā tīts.

Mēs lidosim, lidosim brīvi
Uz vietu, kur kalni vēl elpo.
Un ticēsim, ticēsim vieni
Par mirkli vienīgo, svēto.