(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Okt. 1., 2010 | 01:08 am
music: Killswitch Engage - my curse
Iztukšots, ļoti iztukšots. Nespēj saprast tikai kā viņš tāds kļuvis. Dienām, nedēļām sēž ciparu pasaulē neizejot no mājas vienmēr uzzinot jaunumus un esot lietas kursā par visu notiekošo viņš nojauš, ka tiešām neko nezin. Viņš cenšas meklēt gandarījumu pornogrāfijā, meklē sevi grāmatās, pieceļās un apstaigā māju, atspiežas, pievelkas, bet tāpat neko nejūt. Nekā cienīga, ne baiļu - ne prieka. Nekā. Iztukšots! Iztukšotais kibertelpā cenšas izspiest kādu saprātīgu domu, bet viss kas viņam iznāk ir savārstīts vārdu mudžeklis bez nekādas jēgas. Un nav jau tā ka viņš nesaprastu kāpēc viņš tā jūtas. Viņš zin! Bet viņš ir par lepnu, lai ko tādu darītu. Viņš ir viņš. Cilvēks. Iztukšots! Bet tomēr cilvēks. Viņš grib un viņam vajag. Citus cilvēkus. Bet viņš ir lepns. Lepns un iztukšots. Tukšums! Viņš atceras tukšumu. Viņš atceras cik līdzīga ir tukšuma sajūta un šī lepnuma un iztukšotības sajūta.