Mans monologs! -

grūti būt vienam, bet tāds ir mans sods par manām bailēm un netaisnību. esmu viens, jo tas ir mans lēmums, tās ir manas bailes un nemāku es ar tām cīnīties, es pat negribu cīnīties. esmu vienkārši tukšs, es esmu tukšums, mans vārds būs tukšums, mani sauks tukšums. es pārvērtīšos tukšumā, es aizmirsīšu sevi, jo būšu tukšums, bez vārda un mājām. lēnām gaistošs mans vārds, gaistoša balss un esība, mana gaistošā nebūtība. un tikai tāpēc lai aizmirstu tevi.
es patiešām vēlos izgaist, es pat vēlos lai nekad nebūtu dzimis. tas ko es daru - tā ir tikai bēgšana no realitātes, jo manis nav. esmu vairs tikai tukša čaula. tukša neglīta, sapuvusi čaula. esmu tikai āriene, iekšiene ir sapuvusi.
es sapņoju par narkotikām un alkoholu, es katru piektdienu piedzeros pašiznīcināšanās dēļ, jo gribu es iznīkt, es gribu lai mani iznīdē. iešauj lodi pakausī. esmu salūzis no viena gala līdz otram un man šķiet es pats nespēšu sevi salabot, ja nu vienīgi iešu pastaigāties pa tilta malu.
es gribu nomirt un tad turpināt dzīvot.
es gribu iešņaukt vitamīnu un dejot hause ritmā.
es gribu piedzerties tik stipri, ka nespēju pārstāt vemt.
es too visu laiku varu izdarīt, bet es vienmēr piebremzēju lai nepāršautu pār strīpu.
esmu nožēlojams.