Mans monologs! -

kā lai es tevi nosaucu?
nu tā ja godīgi, kā es tevi varu nosaukt?
tu uzrodies manā dzīvē un domā ka esmu priecīgs
ikreiz tevi redzot es jūtos kā sabradāts izsmēķs uz trotuāra
tev jau laikam nepietiek ar manām sāpēm un pagrimumu
tu domā tev bij grūti?
padomā vēlreiz, es mirstu ar katru jaunu saullēktu
es apkārt vairs redzu tikai iznīcību
uz visu skatos ar apslēptu naidu un smacējošu murskuli kaklā
varbūt ir taisnība tai kura saka ka man ir depresija
vakar es to aptvēru kad apsvēru domu par pakāršanos
telefona lādētājā
man ir slikti
vienkārši nenormāli slikti
man pat dažreiz rodas vēlme tev piezvanīt vai vismaz uzrakstīt
bet varu saderēt - tu jau šodien noteikti neatildētu
un nevajag arī
pisies tu ar savu draņķa ākstu
tikai liec man mieru un neliec man sapņot