|
[07 Jun 2017|02:06am] |
| [ |
music |
| |
Black tape/Halo star |
] |
Bezjēdzīgs vakars. Neviens nav vainīgs. Nav tur interesanti būt. Pilnīgi bezjēdzīgi, un šī nav tāda pirmā reize. Man vajadzētu attīstīt spēju uzticēties kaut kam tur iekšā, arī šodien es to tur dzirdēju, bet, nespēdams atteikt, iekritu atkal. Vismaz neesmu pilnā. Puspudele džona no mana paura jau izkūpējusi kā rīta rasa.
|
|
|
[07 Jun 2017|04:52pm] |
|
Visa kaitinošā čakarēšanās ar internetbanku pabeigta. Šīdiena vairs neder nekam citam, kā pa māju dzīvošanas procesam. Man vajag šeit pavadīt vairāk laika, ja gribu iedzīvoties. Savādāk tā pati debilā apcere, ka nafig šito rosīšanos, ja tāpat te tikai atnāku izgulēties.
Nākamās nedēļas garumā lielā pārvākšanās. Taisnību sakot, biju jau pieradis pie tās vecās alas ar visu tās daudzslāņaino smirdoņu un Iļjiča spuldzītēm, bet droši vien pieradīšu vēlreiz arī pēc renovācijas.
Uz galda septiņas jaunas grāmatas. Tiesa gan, jātiek skaidrībā, vai es visu esmu pareizi sapratis attiecībā uz (pagaidām) divām no tām. Jāsāk domāt par vēl vienu skapi; līdzšinējam esošā kapacitāte jau sasniegusi piesātinājumu.
Kārtējo reizi nāksies izgulēties par iepriekšējo nakti un vēl uz priekšu, redzēs, kā sanāks, varbūt pirms desmitiem ienāks prātā, ka jājājas kaut kur naudu patērēt.
Pagaidām esmu noguris.
Izrubīju nahuj telefonu.
|
|
|
[07 Jun 2017|10:44pm] |
Smagums plakstos ir mānīgs, es zinu, ka pēc padošanās nogurumam man vēl ilgi nāksies grozīties, līdz sastingšu, sapinies naktsmiega tīmekļos. Tikmēr romāns iet uz beigām un noturēties vairs nav tik grūti. Laiku pa laikam vēl pa kādai cigaretei, ceturtdien garais rīts un tad nu gan, tad nu gan beidzot visu un līdz galam.
Istaba smaržo kā ziemā, vājš sveķainu skaidu gruzdēšanas aromāts. Kā tas nākas, ka briketes pa divām nekad neaizdegas, vajag vismaz trīs. Nav tā, ka būtu bijis pārāk auksts, bet tagad nevajag tīstīties, lai no gultas aizietu līdz ledusskapim.
|
|