13.4.07 21:12 - Par bāleliņiem
Bāleliņi zīmulīši drāžot galvas cepas glīši, bet pēc darba nepazīsi, darbi šamiem tādi īsi..
1.4.07 20:11 - Par svētajiem
Atrod savu svēto sevī un tu spēsi ne tikai labi atpūsties un baudīt visas cilvēces radītās indes, bet arī daudz darīt nežēlojot ne sevi, ne citus un mīlēt spēcīgi un līdz galam, nespējot ienīst to, kura netīrā zābaka purngals būs pēdējais, ko tu redzēsi savā dzīvē.
15.3.07 19:22 - Par gadalaikiem
Lūrot uz piemēsloto pagalmu no stāvā kāda septītā radās pārdoma manu izmežģīto smadzeņu kreisās puslodes divmiljonsešdesmitpiektajā šūnā.
Ir divi gadalaiki, kad varam pazavērties un novērtēt, kādi tad mēs patisībā esam, nu, teiksim kā sabiedrība. Viens ir rudens, kad nokrīt lapas un kļūst drēgns un tumšs, lāči un eži salien savās alās un aizbāž dibenus ar pērnās zāles vīkšķiem un paliek tikai tie, kuriem nepietiek vietas, tie kuri savā starpā rīvējas un drāžas, lai saglabātu ilūziju par siltumu.
Otrs gadalaiks ir pavasaris - pavasaros nokūst sniegs un atklājas prezervatīviem piemētātas mežmalas, čipsu pakām un izsmēķiem pārklāti apstādījumi, transmisīvās slimības, kāju sēnītes un citas jaukās lietas, kas ziemas laikā sadarītas.
Savkārt ziema un vasara, tās slēpj patiesos mēslus un liek atviegloti uzelpot. Rudeņi un pavasari ir gadalaiki bez dekorācijām.
15.3.07 11:23 - Par grābekļiem
Pavasaris - grābekļu laiks.
Katram kāds ir grābeklis un katram grābeklim ir savs grābeklis.
Katram grābeklim var būt tikai viens īsts grābeklis, konkrētajā brīdī.
Sākumā ir kokona stadija, tad tauriņa, bet pēc tam grābekļa.
Jebkurš grābeklis kaut reizi ir uzkāpis uz grābekļa.
Grābeklis vienmēr ir grābeklis, neatkarīgi no tā, vai grābeklim ir savs grābeklis.
..
8.2.07 19:24 - Par maņām
Nebūt. Neeksistēt. Nerakstīt. Nerunāt. Dīvaini, kad tas viss tukšais tev tā biši pretī panāk. Nepalikt. Neatnākt. Neaiziet. Neuzzināt. Vienkārši, kad neko no tā neliecies manām. Nu, tā, ar bildi, bet bez skaņām.
17.1.07 17:51 - Par putniem
Kādēļ tu staigā ar nodurtu galvu, viņa jautāja. Es meklēju putnus, es atbildēju. Bet vai tad putni nelido debesis? Es meklēju tos putnus, kuri ir uz zemes. Tas mirklis, kuram paejot šie putni atkal nonāk debesis dod man piepildījumu. Man vienmēr tīk skatīties kā tie aizlido un tie aizlido vienmēr, pēc dienas, divām, vai gada. Bet kādēļ tad tu staigā ar nodurtu galvu, viņa vēlreiz jautāja. Tādēļ, ka tad, kad ar mani nav putna manī ir tukšums.
16.1.07 17:46 - Par attiecībām
Attālas attiecības ar realitāti - tas ir tad, kad tu uzvedies korekti, bet uztver nekorekti.
Nekonsekventas attiecības ar realitāti - tas ir tad, kad nav viennozīmīgas skaidrības, vai tā realitāte ar kuru tev ir attiecības šobrīd ir tā pati ar kuru tev bija attiecības pirms mirkļa.
14.12.06 14:34 - Klusas noskaņas vasaras vakarā
Globalizācija, industralizācija, kapitalizācija, jūsu, vai mūsu nācija, nav jau vairs starpības, tu klabini kavieri meklējot neesošu emociju, aizsūti smailiņu draugam francijā, viņš tev skaipā uzklabina pāris teikumus, kā apsveikumu, ātri, lēti, ērti, bet dizin cik vērti, vārdi bez emocijām pa drāti, apkārt katrs uzcēlis savu sienu, bailēs no cita skatiena un pieskāriens ar gurnu izraisa drebuli, vai sitienu pa purnu, nu, labi, labākajā gadījumā deviņu mēnešu gaidīšanas svētkus un jaunu grēku. Vai jūti attīstītās globālās civilizācijas spēku?
2.12.06 15:09 - Nu, tad vienu maziņo..
( 01 )( 02 )( 03 )( 04 )( 05 )( 06 )( 07 )( 08 )( 09 )( 10 )( 11 )( 12 )
2.12.06 14:11 - Apziņas atkritumi
Represēta, depresija, kaimiņa sētā. Viņa, palikusi lēta. Maz, vai par daudz grēka. Bez spēka uzbliež pa olām, lai tās acis bolam uz solu, kas deklarē uzrakstu par tev nezināmu jomu. Omu, omu labo padusē, kā piecdesmit kilogramīgu ceļa somu uz jomu bez biksēm, patiksi puikām un čiksēm. Jā, vem, vem, no tā paliek labāk.. Jāsāk? Tad sāc vienreiz, pasūti, noglaudi, pasaki, iecērt to nazi galdā, pēc tam izlabosi tā, lai nav ne skābā ne saldā. Pēc tam? Pēc tam, bļe, kad būsi izdzīvojis maldā. Saki, tas tevi posta? Da, aizmirsti par tām visām lētajām baudām, lieta ir naudā, nē, ne naudā, graudā uz mitras zemes pēc lietus, vot tur ir lieta, jā lieta, nepalikt kaunā. Uzdīgt izaugt un nokalst, nosalt pirmajā salnā. Pa lēto, pa dārgo, da pohuj kā, auglīgā ielejā jeb plikā kalnā.
1.12.06 13:10 - Par tām asinīm
Beidzot pa īstam, tu saki no vietām, ko nīstam,
Kratot pirkstus un rokas, stiepjot vārdus un runājot kā mokās.
Nu, ja, tas stils jau to prasa,
Kaut kā jau ir jāatrāda pasaulei sava pelēkā masa.
Reizi līdz galam, tā lai pāriet pāri un līst pār malām, tu saki
Un krati notetovētu roku, tā, ka pašam ceļas mati.
Tekstu bīdi pa placi, rīsties no vārdiem,
Rausties un mēģini sacelt traci.
Es stāvu tālāk, pīpēju, skatos kā tu močī
Ar nūju līdz asinīm un tālāk, līdz beigām.
Tu saki, pa īstam, pa īstam to lietu nīstam
Un vienreiz tā riktīgi, lai zina un jūt, ka bīstams.
Es guļu zemē, mēģinu atbrīvot no asinīm skatu,
Neizdodas, redzu kā caur sarkanu miglu
Un dzirdu fonā savu sirdspukstu ritmu.
Tu guli blakus pārsistu pieri un asiņojošu kaklu,
Vel brīdis, viss izplūst,
Karoče, bilde beidzās, es pazaudēju skatu.
2005-01-16 16:55:41