14:07 - Ilūzija
Un ir drausmīgi dīvaina, tā sajūta, kad apstājies mirklī, lai ar sevi kopā pabūtu. Izraujot gabaliņu būtības. It kā no malas vērojot priekus un grūtības. Ar apturētu laiku, kurš tā pat rit. Un sirdi izrautu no krūtīm, kas vel pukstus sit. Un tikai mirkli tu tā esi, kad pievilkšanās spēkiem patiesības nepiemīt. Ilūzija, tās nav, bet viņa bija.