06:12 - Diena
Zibens un izklaidīgs lietus. Mitrums zem acīm tur skatienu nepiesietu. Balsis, peļķes rīta skrējiens, aptāšanās un valsis. Neviena nepamanīta meitene slapjiem matiem. Bet gaida, gaida, kad ausīs. Varbūt, drīz. Kad palaiž pusi gar ausīm. Paliek tikai mieles. Dzīvas dēles uz kājām, vēl sūc asinis. Sākās diena. Un ne kārtējā, vai vēl viena. Vienkārši - diena.
10:42 - Līst
Kad lietus līst un tu nespēj saprast, vai viss ir īsts. Tavas lūpas, pleci, piere. Ziedi vāzē nomiruši, vīst. Maigās rokas, kakls un gurni. Manas domas, kuras ap Tevi klīst. Tas kā Tu iekod man lūpā, kas vairs nekad nesadzīst. Un tas, vai piles uz vaigiem, patiešām no tā ka lietus līst.