00:21 - Lēti
Izklaides ar realitāti. Lēti. Sāk vākties bariņos. Vakarā pēc lietus. Deviņos. Mazliet baidās viens otra. Skatās telefonos. Vēro realus un postus. Slepus klausās otra sirds pukstus. Sūc aliņus. Un lēni tin kāsi. Dažs uztraukti slēpj sarkano nāsi. Izklaides ar realitāti. Lēti.
08:15 - Ievas
Tu klusē, kaut kur savā debess pusē. Es traucos prerī bezdibenim spēji. Nez, pie Tevis, kādi pūš vēji. Man ziemeļu, nes cerības sasalušas. Tev drošvien silti un kož mušas. Bet es uztraucos, kāds laiks ir Tavā pusē. Sirts brīžam saraujās, bet pulsē. Ievas nekad neiztur, tās vienmēr saliec vēji. Tas ko neredzi, tas viņām aizmirstas spēji.
08:55 - Tiem
Ar pirkstiem glāstīt augumu Tavu. Pār matiem, deniņiem, lūpām, kas mazliet pavērtas sveicienu sūtot mūkam. Tad pār kaklu uz pleciem, pieskaroties ar lūpām. Un Tavām tvirtajām krūtīm, kuras redzējušas jau daudzus zūdam. Pār vēderu pulsējošu uz gūžām. Tur paliekot mazliet, mūžam. Gar stilbiem uz ceļgaliem, atvērtām slūžām.
08:57 - Pirms projām eju
Glāstīt Tavu kaklu, matus, seju. Sajust sev blakām. Neko nesakām. Tikai pazust tai mirklī. Dot un neko sev neņemt. Pirms projām eju.
12:02 - Par administratīvajiem darbiem
Bļe, bet joprojām trīc rokas, kad izsit piķi no lieliem puikām, kas nesaprot jokus. Bet tu saproti. Uzzīmējies pēc mēnešiem sešiem. Uz riteņiem svešiem. Un maini realitāti ar vienu vienīgu kārti. Zolīdi, nepiesaucot māti. Jo jāsavāc tomēr ir tie salāti. Jbaķ, absolvents, pēc septiņām dienām un jau gandrīz kā ments. Trīc rokas.
20:48 - Bik par skandināviem
Saka ka skandināvi nes nāvi. Man liekas ka tagad to nesam mēs. Latvieši, Leiši, biku slāvi. Šņabis garšo tāpat kā citur. Viņi melo viens otram un paši sev. Skatos uz kaijām, kas apkārt lido. Un domāju, kā gan iet Tev?