08:31 - Debesīs
Maskēta depresija un neviens nepateiks, ka viņa pie manis vakar bija. Katrai mazliet, bet nevienai visu. Nez kādai viņai ir jābūt, lai pateiktu, kurā brīdī es dzisu. Kur vārdi ir slimnieka konvulsijas. Tie saliekas kopā un vijas. Neļaujot iemigt, pamosties, kā izritināti dzijas kamoli, salauztas sijas. Maskētas konvulsijas, diez cik ilgi tās dzija. Viņš bija pārdevis sauli. Tam solija vietu debesīs.
09:31 - Ne par hoķi
Pēc vētras vajag pauzīti. Nevar visu laiku ar hokeja kļuškām seju dauzīt. Tad par maz paliek veselo audu. Varbūt beidzot sajutīšu ka raudu. Pēc vētras vajag pauzīti trešā puslaika beigās. Spēlētāju maiņas un tukšas klaigas. Zini pauzītes arī var būt maigas.
23:09
- Paldies Tev
To vārdiem nepateiksi, to var tikai sajust un pazust.
- Es ticu.
Es ticu Tev.
- Es pie tā strādāju vēl. ;)
Tieši tādēļ, es Tev ticu.