02:59 - Citādāk
Izmainīta realitāte trijos no rīta. Kafija, cigarete un mazliet spīta. Skaidrs grafiks, zāles, brokastis un telefons tikai no rīta. Viss ir citādāk, kad atstāj tevi vienu. Un sāc bez balta uzsvārča jaunu dienu. Citādāk, kad pats ar lielu rūpību trako kreklam rociņas aiz muguras sienu.
03:42 - Tu lasi
Tu nerunā, bet lasi. Bet es klausos kā Tu nerunā. Fonā taures un basi. Cerība tik dziļi aprakta ka mazliet baisi. Sirds sitās ātrāk, kad lasi. Velkot salauztos spārnus gar miklajām rūtīm. Rāpot vieglāk, kā lidot, elpojot pilnām krūtīm. Salauzt citu dzīves, lauzt savu. Un Tev tik bail ieraudzīt savu seju. Es zinu ka bail, bet lūdzu uz deju.
Izbeidz!
Tu nerunā, bet tomēr lasi..
19:40 - Kad līst
Un atkal jau nones jumtu, negaiss īsts, kaut kā bieži pēdējā laikā, kad līst. Vai nu konstrukcijas par vāju, jeb dieviņš sāk nīst. Divkājaino lepno stāju. Un atkal nones, bet dzīst. Atkal un atkal ceļot iedomu māju. Tikai skatiens tāds vientuļš klīst.. Tam varbūt arī uzšaut ar kāju?
22:03 - Par krūtīm
Par vannu, kailām krūtīm, par aizsvīdušām rūtīm. Tu gribēji zināt. Par jūtām. Par sajūtām kopā peldot viļņos. Kas paceļ tik augstu. Ka būt tām. Augstāk kā jebkurām citām gūtām. Tad paņemt Tevi lēni, bet stipri. Izbaudot katru trīsu Tavu. Paņemt palikt un saukt par savu. Pirkstiem glāstot Tavu kaklu. Lūpām saskaroties ar lūpām. Mirkli, nē, mūžību. Kopā būdami. Baudas mirklī par vienu kļūdami. Un no rīta tik mierīga Tu, vēl miegā. Es skatos, sajūtot nakts kvēli. Vēl jūtot tavu garšu un mēli.