| |
[24. Nov 2009|15:44] |
Patiesībā jau jūs pat nevarat iedomāties cik fantastiskus notikumus es esmu piedzīvojusi pēdējo 24h laikā.
Sāksim ar to, ka vakar pusdienas laikā manam telefonam (kurš patiesībā nebija mans) pieauga kājas un viņš noteikti tagad ir kādos citos medību laukos, visticamāk kādā vietējā lombardā. Pievakarē, pēc kafejnīcas slēgšanas, man tik ļoti iepatikās manas vārtrūmes sienas. Izdomāju, kāpēc gan neieskriet ar galvu betonā, protams inerci radījā kāds bosiks kurš izdomāja man ļauni piedraudēt, par personisko vajadzību kārtošanas iztraucēšanu.
Lai būtu pilns komplekts, šorīt dodoties uz darbu es šķērsoju ielu pie sarkanās gaismas. Protams policijas vīri ir acīgi un savu uzdevumu agstumos, un pasteidzās uzrakstīt brīdinājumu.
Vai nu kāds mani mājās nolād, vai arī dursta vūdū lelli. Man nav ne jausmas, tomēr vienīgais ko es daru ir smejos un smejos. |
|
|
