| |
[31. Aug 2009|22:08] |
Skatoties Hausu visu dienu sāk pašai rādīties halucinācijas un rodas depresīva sajūta.
Tomēr brīžos, kad nesēdēju acis piespiedusi ekrānam, runāju pa telefonu, darbiņi lielāki un mazāki jau plānojās pa visu septembri un arī tālāk. Tieši šodien iedomājos par tiem cilvēkiem kuri nevar atrast ko darīt un skaitās pie tiem 12% Latvijas bezdarbnieku. Tajā pat laikā brīnos par sevi, ka esmu spējusi atrast ne vienu vien darbu un tagad katra otrā diena paiet skriešanā, strādāšanā un darbu darīšanā, pārējās dienas atpūšoties un pavadot laiku vienatnē (nevis vientulībā).
Ar joni ir pagājusi visa vasara, trīs mēneši kā nebijuši. Es tiešām neapskaužu tos jauniešu, bērnus un visus pārējos kuriem ir jāatgriežas skolās. Tātad mana vasara turpinās un to arī rīt svinēšu.
Laikam par daudz Hausa, jo domas raisās vēl aizvien.. Man šķiet, ka man ir sačakarēta aura, jo pēdējā laikā mani uzrunā lielākoties cilvēki no kuriem es neesmu gaidījusi vai arī negribētu sagaidīt nekādas ziņas. Sākot ar veciem mīlniekiem līdz pat viņu draudzenēm un citiem zvēriem. Es tiešām vēlos sagaidīt ziņas tikai no dažiem cilvēkiem, tomēr viņi klusē. |
|
|
