| |
[13. Jul 2009|15:19] |
Lai kaut kas mainītos, jāmaina no sākuma sevi. |
|
|
| |
[13. Jul 2009|21:18] |
Man gribās izvemties no tās bezdarbības kas ir sākusies. Man likās, ka šī būs foršākā vasara manā mūžā, bet nekas nenotiek tā kā tam vajadzētu notikt. Pat laiks ir sabojājies.
Man tik ļoti gribētos kaut ko uzlabot, bet es nesaprotu no kura gala ķerties klāt lietām. Es esmu apjukusi. Esmu nonākusi pieaagušu cilvēku pasaulē un nesaprotu no ar ko sākt.
Vismaz laikā kad bija skola, dienas bija piepildītas, bet tagad? Iestājies pamirums un slinkums ir pārņēmis pilnīgi visu. Pat mans dators ir sācis elpot smagāk, jo noslogoju viņu ar seriālu lādēšanu. Un seriāli ir kļuvuši par manu vasaru, lai cik skumji arī tas neizklausītos. 24/7
Pat grāmatas vairs nevaru noturēt rokās. Pat esmu atmetu skriešanu un sākusi taisīt hamburgerus savā virtuvē, lai nebūu viņiem jāiet pakaļ.
Un kāpēc tas viss tā?
Es zinu, bet tikai negribu to teikt skaļi, jo tad tā būs īsta patiesība.. Tas ir pie vainas vienmēr, kad es nonāku bedres periodā, bet tāda es esmu, tāpēc, laikam, jākļūst par bezjūtīgu kuci un jādzīvo drēbju skapī, jāpārstāj ēst, jāignorē visi cilvēki uz zemeslodes, nē patiesībā tikai vīriešu dzimtas pārstāvji, jo tie ir viņi, kas visu sačakarē.
Man tikai gribas sēdēt pļāvā un skatīties saulrietu, ēst ķiršus un fotografēt smieklīgas bildes, ko piekārt pie ledusskapja un beigu gadījumā kuras varētu saplosīt gabaliņos un palaist visumā. Bet galvenais jau ir emocijas, un bildes patur emocijas un piedevām tikai pozitīvās. Neviens jau nefotografē kā cilvēki raud bērēs un pēc tam nepriecājas par tām bildēm. Tāpēc es gribētu tagad arī skatīties par viņu smieklīgas bildes, ja vien es nebūtu viņas iebāzusi kastē, tāpat kā es izdarīju ar savām jūtām. Diemžēl kaste nenostrādāja un slūžas ir vaļā.
Ir pagājis jau tik ilgs.
Here it comes again.. I want iron heart! |
|
|
| |
[13. Jul 2009|23:08] |
|
Im lost! |
|
|