| |
[12. Jul 2009|10:47] |
Beidzot esmu puslīdz atdzīvojusies pēc visām ballēm. 5diena bija pietiekoši dīvaina. No sākuma es aizmigu vilcienā un gandrīz pabraucu garām Aizītei un vispār viņš tur nemaz nepieturēja, bet man paveicās. Tad sākās garlaicīgais posms, kad es nevienu nepazinu, bet pamazām jau man apkārt sēdēja bars ar cilvēkiem un man ar viņiem bija jārunā. Toms ar Džoni mani pamatīgi piedzirdīja, tad Edzīts laistījās ar šampi, tad kaut kādi ūdenspistoļu kariņi, tad aizgāja ļoti nopietnas sarunas par salauztām sirdīm un emigrēšanu, protams par biznesu, jo par to jau parasti runā iedzēruši cilvēki, vismaz mūsu laikos. Kaut kad naktī šāvām salūtu un sabildējām bildes, lai atcerētos no rīta, ja nu gadījumā aizmirstas (parasti jau tādas lietas neatceras). Baigi smuki bija. Nakts protams gāja jau uz gaišo pusi un nopietnās sarunas kļuva aiz vien pavisam smieklīgi nopietnas līdz brīdim, kad kritām no kājām nost, tad protams apsēdāmies un runājām tālāk. Septiņos no rīta vecāki bija jau piecēlušies un visu savākuši, bet mēs pēdējie trīs nenokritušie sēdējām garāžā un šaudījāmies ar peintbola pistolēm, tā smieklīgi. Aizmigām visi čupiņā, lai siltāk un vēl kaķi pa virsu.
Nākamajā rītā pamodāmies un, protams, karuseļi mocīja mūsu galvas. Tā nu klusēdami braucām uz Rīgu un atvadījāmies, klusēdami aizgājām katrs uz savu pusi.
Es biju neapmierināta - autobuss mani izlaida kaut kādā maskačkā, makdonaldā strādā lēni nu dumji cilvēki, un vēl un vēl vissādas lietas dienas garumā man sita pa nerviem. Bet tas jau ir cits stāsts. |
|
|