| |
[8. Sep 2008|07:35] |
|
Man bija bail atvērt aci no rīta, jo likās, ka tas viss varētu būt tika tāds sapnītis.. tomēr pamostoties manugarastaavokli sabojā lieliskie laikapstaakļi. |
|
|
| |
[8. Sep 2008|22:43] |
|
Noskatījāmies filmu, it kā melodrāma, bet mēs smējāmies par katru pateikto vārdu. Un un kļūst aiz vien mīļāk. Un pats jaukākais bija tas ko viņš pateica.. Tik vienkārši, bet tomēr sarežģīti un viela man pārdomām līdz nākamajai reizei, kad viņu satikšu. Un es tikai pirms kādām 20 minūtēm atvadījos no viņa, bet man viņš tā pietrūkst. |
|
|
| |
[8. Sep 2008|23:05] |
*:Tu man jau paspēji pietrūkt tikko...
+:lai cik dīvini tas neskanētu, bet es priecājos par to.. |
|
|