| |
[8. Sep 2008|22:43] |
|
Noskatījāmies filmu, it kā melodrāma, bet mēs smējāmies par katru pateikto vārdu. Un un kļūst aiz vien mīļāk. Un pats jaukākais bija tas ko viņš pateica.. Tik vienkārši, bet tomēr sarežģīti un viela man pārdomām līdz nākamajai reizei, kad viņu satikšu. Un es tikai pirms kādām 20 minūtēm atvadījos no viņa, bet man viņš tā pietrūkst. |
|
|
