hide n seek - 11. Novembris 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
anna

[ website | musik ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

11. Novembris 2007

[11. Nov 2007|00:35]
ēdu konfektes no portugāles
un brinos par to kādēļ visa mana gulta ir piebirusi ar kautko krāsainu?!
krelles? :)
Link=|+

[11. Nov 2007|00:48]
[skaņa |rubyn - with every heartbeat]

man beidzot ir tumbas, bet es pat nemāku ieslēgt vairs mūziku :D
Link+

[11. Nov 2007|00:50]
vēl atcerējos, ka lampā taču var iemest degošu somu, vai ko tur, lai vinā nekad neizdziest :D
vispār baigi forši.
metrs.
aiii nu muums jau nepietiks. ejam vēl
sēdēt makdonaldā trijos naktī. UN ĒST ! :D
Link=|+

[11. Nov 2007|09:50]
no rīta jau atkal mani pārsteidza. VIŅŠ
ar savām īsziņām.
nāc ārā citādi iešu pie tevis.
bla bla
EJ IESKRIETIES!!
idioti laikam ir suga!!!

lai skrien pie mammītes.
cik jau ir pagājis laiks, un vēl nevar nomierināties.
un tad jebkurā gadījumā pie visa būšu vainojama vienīgi es.
kretīns
Link+

[11. Nov 2007|09:59]
laiks skatīties happy feet
Link=|+

[11. Nov 2007|12:10]
man uznāca besis. pisģets. nekas šodien neliekas labs..
Link+

[11. Nov 2007|12:32]
satikšos ar to āmuru un reizi par visām reizēm savedīšu visu kārtībā.
pateikšu visu ko domāju.
un man vienalga, ko vinš par mani domās.
redzēšu varbūt pēdējo reizi mūžā.
aaaa . nolādētais..
meitenes taču ir visstiprākās.

un vēl iešu iedzert par savu augsto pašnovērtējumu.
lai dzīvo
Link=|+

[11. Nov 2007|17:35]
[skaņa |U2 stuck in a moment]

šodien jau atkal pārņēma patriotiskās jūtas.
gāju gar brīvības pieminekli. vecie cilvēki ar asarām lika svecītes pieminekļa pakājē. viss likās tik labi. pārņēma lepnuma sajūta. karavīri stāvēja stalti. likās, ka viņi tādi mūžam stalti arī paliks (varbūt sasaluši :D ).
un sāku domāt ka patiesībā ir tik labi dzīvot brīvā valstī.
nu labi te tā valdība ir kāda nu ir. un vēl visādas rasu cīņas (pat nezinu kā lai nosauc to krievu būšanu) bet tik un tā. galvenais, ka ir miers. nav zemestrīču nav karu nav viesuļvētru. ir labi. un par aukstumu vairs neuztraucos, esmu jau pieradusi.
iegāju kafejnīcā. viena sēdēju dzēru siltu tēju un pīpēju. pie blakus galdiņa sēdēja puisis kurš zīmēja. izskatījās pēc kādas salas un okāna. bet skaisti, jebkurā gadījumā. tur tālāk vēl sēdēja vēl viens puisis kurš pie galda rūpīgi lasīja kādus dokumentus, bet kad atnesa viņa pusdienas viņš noskaitīja lūgšanu un beigās pārmeta krustu. pašā stūrī sēdēja divas jautras meitenes, izklausījās, ka viņas atceras vecos skolas laikus, un smējās vienā laidā. šie cilvēki bija tik laimīgi.
viņi bija laimīgi tieši tā iemesla dēļ, ka bija brīvi. tāpat kā es.
Link+

navigation
[ viewing | 11. Novembris 2007 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]