|
11. Nov 2007|17:35 |
šodien jau atkal pārņēma patriotiskās jūtas.
gāju gar brīvības pieminekli. vecie cilvēki ar asarām lika svecītes pieminekļa pakājē. viss likās tik labi. pārņēma lepnuma sajūta. karavīri stāvēja stalti. likās, ka viņi tādi mūžam stalti arī paliks (varbūt sasaluši :D ).
un sāku domāt ka patiesībā ir tik labi dzīvot brīvā valstī.
nu labi te tā valdība ir kāda nu ir. un vēl visādas rasu cīņas (pat nezinu kā lai nosauc to krievu būšanu) bet tik un tā. galvenais, ka ir miers. nav zemestrīču nav karu nav viesuļvētru. ir labi. un par aukstumu vairs neuztraucos, esmu jau pieradusi.
iegāju kafejnīcā. viena sēdēju dzēru siltu tēju un pīpēju. pie blakus galdiņa sēdēja puisis kurš zīmēja. izskatījās pēc kādas salas un okāna. bet skaisti, jebkurā gadījumā. tur tālāk vēl sēdēja vēl viens puisis kurš pie galda rūpīgi lasīja kādus dokumentus, bet kad atnesa viņa pusdienas viņš noskaitīja lūgšanu un beigās pārmeta krustu. pašā stūrī sēdēja divas jautras meitenes, izklausījās, ka viņas atceras vecos skolas laikus, un smējās vienā laidā. šie cilvēki bija tik laimīgi.
viņi bija laimīgi tieši tā iemesla dēļ, ka bija brīvi. tāpat kā es. |
|