| enģeļa acis |
[4. Apr 2007|23:51] |
es skatījos to filmu. un man vienkārši bira asaras. es nezinu. drausmīgi. man ir sarkanas acis, slikta dūša, sāpoša mugura. un man jau pāris dienas pietrūkst viņš. es tur neko nespēju padarīt.
visu laiku tikai pieķeru sevi pie domas, ka domāju par brīdi, kad atkal satikšu viņu.
es te tagad sēžu un man liekas, ka ir pienācis beztermiņa brīvlaiks. ka man ir pasaule vaļā, ka varu sēdēt ieurbusies datōrā kaut visu nakti. man nenāk miegs, kaut arī pagājušonakt mani mocīja rēgi un ēnas. vairs nenāk. es vēlos lai ātrāk pienāk rītdiena. es gribu lai dienas paskrien ātri, bet nemainās cilvēki, vietas, gadalaiki, izskati un sajūtas. lai viss apstājas bet tomēr iet uz priekšu.
pats svarīgākais.
jānosargā savi paši mīļākie..
tagad ir vērts iet un iedot mammai buču uz vaiga un novēlēt labunakti. |
|
|
