| |
[10. Feb 2008|19:11] |
| [ | skaņa |
| | let me love you - mario | ] |
Šodien līst kā pa Jāņiem. Pa ielām var peldēt..
Man ir slapjas drēbes, un kājas, bet man ir tāds slinkums pārģērbties.
Alus, vīns, šampanietis, viskijs, tekila, longailendtea, šņabis, enerģija.
Liekas, ka tik smaga diena, kā šodiena, sen nebija bijusi. Jūtos kā pēc jaunā gada..
Viss ķermenītis trīc.
Bet jautrība sita augstu vilni, tika meklēta dzīves jēga, tomēr visos gadījumos nonācām pie secinājuma, ka cilvēks sevi iznīcina un mēs drīz vien nonāksim pie pirmsākumiem.
Interesanti iedomāties par to, ko es nesapratīšu, kad būšu ōme. Ja tagad ōmes lielākoties nezin, kas ir dators, internets. Tad ko es par unikālu uzskatīšu, kad būšu veca kā pasaule?
Mēs vienmēr nonāksim pretrunās ar sevi, lai ko arī darītu, domātu.
Naudas cigaretēm nebija, tapēc nākas pīpēt pēdējos mēsliņus. Bet ja godīgi, šodien man ir vienalga.
Mīlestība ir reibinoša - interesanti, ko tādu dzirdēt no kāda cita.
Vakars pavadīts izpostot nabaga baltos ādas dīvānus, huligāni..
Noslēgumā vēl redzējām cilvēku - sienāzi un smējāmies par viņu kādu brītiņu. Diemžēl ballīte jau bija beigusies, tapēc arī laiks palika sliktāks.
Satiku daudz pazīstamos, sen neredzētos.
Vispār emocijas bija daudz un dažādas. |
|
|
