meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

zoses nāk mājās, un kukaiņi da skudras modušies

no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)

Skatos uz šādu. Vai tas būtu piemērots abandoned parkinglotam?
https://www.tristarskateboards.com/skateboards/completes/cruiser-completes/santa-cruz/amoeba-dot-pintail-cruiser-complete-pid-36396

Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

“In my work with the defendants (at the Nuremberg trials 1945-1949) I was searching for the nature of evil and I now think I have come close to defining it. A lack of empathy. It’s the one characteristic that connects all the defendants, a genuine incapacity to feel with their fellow men.

Evil, I think, is the absence of empathy.”

Captain G. M. Gilbert, the Army psychologist assigned to watching the defendants at the Nuremberg trials

man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.

Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).

MAGA: Eiropa, jums pašiem jārūpējas par savu drošību.
Eiropa: OK.
MAGA: Kā jūs uzdrošināties darīt kaut ko paši, bez mums?

es nevaru pabeigt Neiburgu:
otrās grāmatas otrā puse lasās smagi un lēni, jo mēs taču zinām, kā tas viss beigsies

tomēr ziema paskrēja ātri, es pat nepiefiksēju, ka jau kādu laiku no rītiem mostoties ir gaišs.