kājas, kājas mana tēva kājas, manas mātes kājas....
oj, jopcik.
šitādu nostaigāšanos...knapi varu līdz kuhņai aizvilkties, lai uzrautu dūmu...
maršruts
sarķene - centrs(riņķošana pa centru) - sarķene
riņķojot, ieriņķoju rainenē. kāds bij mans preiks(un nostaļģijā dvēsle asras lēja), kad dežurante mani sveicināja - nu, labdien, sen neredzētā! kur tad iestājies?
..ak...
nevienu skolotāju gan nenoķēru, bet, runčuki, pat dežurante mai atcerās.
nezinu, pie vainas laikam oļģerta izgājiens..abr skaisti!!:)
jā, nopirku sev sieru un vienu aliņu. sen tā nav darīts.
droši vien tūlīt apdolbīšon no tā alutiņa un sākšu dziedāt.
aij,aij.
(
Read Comments)