dāaa, tieši tāpēc jau ielaidu. nosalšanu viņam nenovēlu, pati zinu ziemas izmisīgos nakšu celus, bet tagad tā teikt - dzīvību izglābu, varu šausmināties, jo nesanāk tagad mātes terēzes mierā smaidīt - skrej dzīvībiņ pa dzitenes ārēm!.. es reāli pustonnu nervu, daudz nepieciešamu stundu un spēku pakāsu un nejūtos labi, nu sorī.