kip ān klīning ap
savā cellē, savos apartamentos, savā neizdevīgajā kraskas pilī, droša, vientuļa un cēla, neko nemainot un apputot - vietsēžu.
nu neko, normāla svētdiena ar švami zobos. bet ar baložu tavu māju nāca drošums sirdī, ka visu šo gabalu brauc vai nebrauc ar tramvaju - kādā kabatā vēl žvunkājas tavas atslēdziņas un visa šī būšana ir šarāde. tāda kā lielais grēks greizsirdība - ar kuru citus smīdināt un sadusmot, un pašam vienmēr palikt muļķim. bet muļķiem jau esot tās jaukākās dzīves.
lai muļķība ar tevi, mans mazais draugs.
(
Read Comments)