meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

kaut kāds dzerstiņš, kaut kur ejam, krītu uz ielas, mani uzlāpa, kaut kur atkal ejam, slapjš bruģis, sveša māja, neesoši cilvēki. man kaut kādam čalim jāparāda atpakaļceļš, bet es jau grasos tīties segās, nu labi. kad atgriežamies mājā, saprotu, ka esmu pazaudējusis bikses(visāpr, ka esmu bez biksēm(arī apakš) saprotu jau ātrāk, bet nepazinos pazaudējumu). sākas paniska bikšu meklēšana. čalis ielien izvelkamā vannā un ignorē manu paniku par vienīgo bikšu zudumu. valkājos apkārt garā klreklā un it kā rēķinu, ka nav jau tik traki, bet tomēr ārā auksts.. kaut kāda jocīga vecmuterīte snaigstās pa māju, uzplijos viņai, bet jamā tik nosmej, it kā pati būtu roku manām ūzām pielikusi..

citā sapnī mums ar māsu bija sava radio stacija un problēma, kas pa nakti liks aparātos diskus.