meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

no rīta biju tāda šustrā beibe. protams, dienas gaitas mani sašļurbināja un šķita, ka pārvietojos kā tāds ceļa rullis. un tas sociums.. nē, nu visu jau var saprast, bet ko pārdzīvot par bildēm pupturos, es neponimē. labi, frīlover, rimsties. šļuru, šļuru, jo tuvāk dzimtam rajōnam un plānam - esmu normāls pilsonis, vakarā jāiepiš kāds aliņš, kļuvu atkal šustra. piemājas maksimā šustrums sasniedza teju daiļslidošanas leveli - gumpeļu un flīžu miiedarbība rada brīnumus un tulupus, jes, jes.
un jej bogu alus un jēpītis, lai mans draugs - vai jūs nezinat, kur sarķenē forši nodot tukšās pudeles?