meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nu, nu, kas tad mums te notiek. jā, mani mazie draudziņi, kas apsēduši čiekurkalna virsmas, esmu mājās viena, bet ar tomātiem. pavisam atklāti runājot - māte iedeva arī gurķus un pienu. ko tad vēl augošam organizmam vajag. mīlestību, protams. bet par to tagad nebūs runa. jo ir jautājums, kā dzīvot tālāk.. iet uz veikalu pēc alus un aizmigt, vai aizmigt un naktī nesaprast, kur palici uzpurnis. vai ne, dzīve taču ir tik aizraujoša. miegs ir pizģec. pārsaucos par saikne očiņ miegs - guļambiksi un eju kārties. kur?