meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

laika izjūta ir ārkārtīgi interesanta lieta. pēdējās dienās sanāk tikšķēt no viena grāvaj otrā - te mēs ar laiku draudzīgi sadodamies rokās un trāpam viens otram uz astes, te laiks ir gauži nepieklājīgi pametis mani austošā/rietošā saulē. it kā dienas forma ir pazīstama, un cik piedienīgi par to domāt šodien, ja ja; bet it kā tu esi izgājis no mājas divi lāgi, it kā dienu var ar durvīm kustināt.
tagad paskaties laikrādī un piemet, uz izjūtu, kas notiek citos laikrāžos.
precizitāte. hm, nu diez jau vai. kosmoss. hā, nekad. šķista draudzība ar patīkami neizbēgamu atrisinājumu - hī. ho.