meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

man agrāk piemita netikums katru dienu kādās trejās vietās izlasīt savu goroskpu.
pēkšņi ievēroju, ka jau krietnu laiku to nedaru, lai gan joprojām uz cilvēkiem skatos caur zodiaka prizmu, kas it kā muļķīgi, bet, ja grib, visur taču atrod likumsakarības.
tas varbūt arī traucē draudzēties un saprast. jo ir tādi, kurus pēc ragiem vien nolieku par sev nederošiem, vai pēc dublikācijas.
protams, dzīve nes svas dārza šķēres un izgriež manā dzīvžogā robus.
bet kaut kas jau tāpat paliek.

vēl te, visu dienu filmas skatoties, apcerējos,
ka gribētos kā laikos, kad ar m. mitinājāmies sāns pie sāna,
kāds atnākut un noliktu tev filmu priekšā - īsu lekciju pa vidu, pirms un pēc.
mazliet uzspiestu savas zināšanas.
pašizglītošanās man ir švaka, kopš laikiem, kad iemācijos ballēties.

jā, vispār - sačakarētā personība.
bet neies jau sērot, izšņauks puņķu sauju un domās labas domas.
rīt ar ķiploku krelli kabatā un uzasinātu baķeni uzklupšu pasaulei un mierīga atkal atgriezīšos pie sevis.
nah to vārgumu, man nepiedien.