spilvenos
domāju par mieru un paņikovski.
nez, cik lielā mērā mani puņķi nāk no galvas.
kam tieši man nav laika un ko es gribu sev pateikt..
sasons jau jauns, ko tad vairāk - nosti dzīt negribās,
ko varētu - pēc šnites uzvilkt brunčus un plātīties pravietiskiem vārdiem.
nu jā, vēl es domāju par mazo pasauli.
ir visādi tādi vārdi, kas atnāk tā un vazājas līdzi,
tad tu dzirdi bravūru citās balsīs un domā, kamcumain, es vēl vēl..
a ko tu zini,
tu zini, ka nomīzi bundžā un nepateici frivolai pļavai, ka jāiet uz krogu smieties,
ķeksīša pēc man viņa nav interesanta - es gribētu tā smieklus, varbūt pa ceļam uz zemēm.
nu vopšem, lieti nāk un labāk jau nepaliekās.
(
Read Comments)