meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

miegaina rīta agrumā ripoju pa vald'mārštrāsi.
tur ap alojas ielu, gaidot zaļo, man pēkšņi piemetas vietējais metējs,
apjomīgu, sirmu sasonu un grandiozu ūsējumu. prasa vai man nevajagot palīdzēt
(te es ļoti samulsu, jo nedariju neko tādu, kas prasītos pēc palīdzības..).
atteicu šim nē, paldies, bet ūsējums turpina
- man pēc vakardienas svētdienas labs noskaņojums..
- ļoti labi, pie tā turieties - es.
- kā tad tā viens pats turēšos?.. varbūt tu mani precētu?
..es i nepaguvu neko atteikt, kad sarunā ar sparīgu izasukumu, iejaucās ūsējuma biedrs
(mazāks augumā, bez ūsējuma un pieticīgu sasonu)
- ko tad tu te uz stūra precēšanos organizē?..precēties nav labi.
jāprecas gultā.

zaļais.
ķiķinot kaut ko par viedumu biju prom.
šarmanti jaunēkļi, varētu ar viņiem kādreiz par dzīvi parunāt.