meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nācu pāri kupenāmi, tilts un divas iesalušas pīles, divas sniega šķūres, smiltis neizbērtas put pa gaisu, dārd lāpstas un ja tikai sniega vietā, tām pa priekšu ripotu zaļganas galvas, es dabūtu žetonu golivudā.
rajons kā vienmēr sagaida smalki; pagalmā starmeši un urli nosniguši balti. viss ir labi, esam stalti, esam jauki - ziema pagaidām pielaidīga.

modinatajs dziedāja, bet es gulēju, kad atskārtu, ka esmu lose, man taču jāiet uz stundām, visu šo semestri ne reizi neesmu bijusi, pizģec, ko es vispār domāju. šodien vēl var paspēt uz vācu valodu un ekonomiku.. kāds atvieglojums bij mosties un saprast, ka esmu darbaļaudis, kam vidusskolas sen aiz muguras.