viņi tomēr strādā. viņiem ir domu lasāmā aparatūra
pēc mazliet kulturālas pasēdēšanas ar sade, devos mājup un savu pastaigu sāku ar cienīgu monologu, kura sākumā pati sev stādos priekšā, tad ap pusceļu sāku atcerēties pusaudžu gadus, bet jau pie mājām, garām braucot pie manis apstājas mentu pills mentu džips, atveras lodziņš un neprasa vis skaisto anniņu, bet
- labs vakars, cik gadiņu?
man žoklis samežģās, zinu, vēl nesen sev uz šo jautājumu atbildēju, veicu aprēķinu - tad izstomīju pareizo ciparu,
ments gurdi, ar nožēlu, novelk
- ā, izskaties tāds maziņš(un rāda gaisā ar roku)
saku - diemžēl jau sen neesmu garāka augusi, uz ko man tika novēlēts labs vakars.
bet redz kā, viņi, kā suņi, jūt tavas šaubas.
/tikmēr vannūzī ganibāls zektors - zirnēklis ēd otru pamirušu zirnēkli/
gudnait.
- labs vakars, cik gadiņu?
man žoklis samežģās, zinu, vēl nesen sev uz šo jautājumu atbildēju, veicu aprēķinu - tad izstomīju pareizo ciparu,
ments gurdi, ar nožēlu, novelk
- ā, izskaties tāds maziņš(un rāda gaisā ar roku)
saku - diemžēl jau sen neesmu garāka augusi, uz ko man tika novēlēts labs vakars.
bet redz kā, viņi, kā suņi, jūt tavas šaubas.
/tikmēr vannūzī ganibāls zektors - zirnēklis ēd otru pamirušu zirnēkli/
gudnait.