meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pavadījusi laiskumkolēģi uz tralejbusu, tipinu pa tumšo pagalma taciņu uz savu trepi, un ja vāra špičkas liesma nebūtu izgaismojusi divas fasādes, es būtu ietriekusies divos sasmirdušos presonāžos vai vismaz viņu gruntamentālajā somā. diennakts tumšajā laikā, tumšajās vietās bomžiem pīpēt būtu jāliek ar likumu.

bet vispār šovakar gribas runāt neauglīgas sarunas; mazliet apvainoties, strīdēties par vienu patiesību, apēst marinētu gurķi un aizmigt ar lāpstu azotē, proti - labi norakts darbiņš un demagogs manī saberzē rokas.

man viss ir līdzsvarā(es varu būt balts, un tas ir iespējams) - izslēdz vienu gaismau, ieslēdz otru. alum jāuzdzer tēja. neko prātīgu nevaru pateikt, jo mums ar cibu ir jau ilgstošas attiecības.