filma, kurā rembo/rokijs kileroja cilvēkus ar dubļiem[?]
vakar vakarā sāpēja komunikācija -
ne reizi vien man teikts, ka esmu labs klausītājs[o,danke!], bet arī tam ir robeža, robeža, kad visi mani diženie mati, kas uz galvas, ir kā augstsprieguma līnija no virpināšanās pa pirkstiem un mute ik pa laikam cerīgi/bezcerīgi nopūš - o, to varbūt nestāsti, es tāpat neko varis nerubiju..bezcerība uzvar un es lēnām sāku ražot gaismu. tā jau, protams, forši reizēm paklausīties kā citiem nedzīvojas. [sučka]
šonakt zapņos mīciju dzīves mīklu - žļam, žļam, paldies dievam neatminu.
bet par spīti ir lietas, kas noraujas labi un par to es dienvidū iepiš stiprinātu aļu, hou.